Apraksts

Bilžu grāmatas tekstu veido viens dzejolis, kurā drastiskās divrindēs tēlota zoodārza naktsdzīve. Priekšstats par “dzīvnieku karnevālu”, kurā cilvēki pārģērbušies par dzīvniekiem un mēģina tos atdarināt, te ir apvērsts pat ne otrādi, bet pavisam citādi – dzīvnieki paši pārģērbjas par citiem dzīvniekiem. Tēlot cilvēkus viņiem nemaz neinteresē, ja nu vienīgi tādus cilvēku pasaules tehniskos milžus kā ceļamkrāns un tramvajs. Vienīgais cilvēks šajā dzejolī ir aizmigušais sargs, kas no rīta, kad Zoodārzā iestājies miers un visi dzīvnieki atgriezušies savās ierastajās ādās un būros, turpina krākt – bet lauvas vēderā.
Bilžu grāmatas nodoms ir spēlēties ar zvēriem, bērniem un valodu, lai bērni iztēlotos paši sevi kā zvērus, izdomātu sev zvērus paši, un lai visiem būtu jautri. Tomēr šai huligāniskajai lomu spēlei fonā ir arī zināšanas par dzīvnieku dabu.
Grāmata adresēta pirmskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm.
Egīls Zirnis (1956), žurnālists, dzejnieks un preses asprātis, pats vēl būdams bērns, pirmoreiz pievērsās “zvēru tēmai” ne pantos, bet plastilīnā, mēģinādams izveidot pasaules zvēru kolekciju, kas izdevās tīri paliela, taču ņēma savu galu putekļos un aizmirstībā. Tālāk sekoja bioloģijas studijas, kur viņa specializācija bija zooloģija un diplomdarba tēma – rāpuļi un abinieki, tad – diezgan ilgi gadi Dabas muzeja ekskursiju vadītāja amatā, kur vairums publikas, protams, bija bērni, ar kuriem atrast kopīgu valodu palīdzēja humors un iztēle.