IMANTA ZIEDOŅA KARTĪTE

Imants Ziedonis ir viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem, kura dzeja ir dziļi saistīta ar latviešu tautas dzīvi un kultūru. Viņš rādījis dzeju, kas tik ļoti atspoguļo latviešu dvēseles izjūtas.
 
Viena no I.Ziedoņa daiļrades izcilākajām epifānijām ir “Dziediet”. Epifānija, kas mūs aicina būt pārākiem par pasaules nejēdzībām, būt neatkarīgiem kā personībām, tā visai nācijai. Mēs tiekam aicināti būt stipri, pašapziņas pilni un dzīves ceļu iet paceltām galvām un novērtēt, ka esam dzīvi, šeit un tagad. Dziedot mums ir iespēja saglabāt un nodot mūzikas un dziesmu tradīcijas, kas ir mūsu tautas un kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa. Tas ir vienkāršs, bet dziļš aicinājums izmantot dziesmu kā dziedinošu līdzekli, kas atbrīvo mūs no grūtībām un vieno mūsu dvēseles ar apkārtējo pasauli. 
 
Tieši tāpēc epifānijā ietverto spēku vēlējāmies ietvert Manilla kartītē. Šī kartīte ir sirsnīgs veids ne tikai kā dalīties ar Imanta Ziedoņa daiļradi un tās spēcīgo vēstījumu, bet tā pacels un iedvesmos arī tās saņēmēju. Tā atgādinās par I.Ziedoņa mākslas un dzejas bagātību ikdienā, aicinot izjust un novērtēt mūsu kultūras un tautas bagātības arī ikdienā.
 
Kartīti vari apskatīt un iegādāties ŠEIT.
Imanta Ziedoņa epifānija “Dziediet”. 
 
Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit.
Es to ļoti labi atceros. Es biju mazs puika un redzēju pa istabas logu: kaimiņu māte sita savu dēlu. Viņš stāvēja pie klēts stūra un dziedāja. Māte viņu sita ar tādu kā stibu, kā slotas kātu, un viņš smējās un dziedāja. Viņa sita, un viņš dziedāja; viņa piegura, un viņš dziedāja. Tad viņa nolaida rokas un viņš dziedāja, noglāstīja savus sadauzītos plecus un aizgāja dziedādams.
Dziediet pārpildītos trolejbusos (nolādēti gribas savas dusmas izdziedāt!) Un, ja jums jāmaksā par dziedāšanu, tad samaksājiet!
Dziediet, kad jūs dzerat. Aiz skumjām, aiz garlaicības jūs dzerat. Jūs varat pusstopu izdzert, bet vai jūs varat pusstopu izdziedāt? Dziediet pie kapa! Ko jūs klusējat, dziediet! Viņš nedzird. Ne viņam. Dziediet ne viņam aizejot, bet jums paliekot. Ne par skujām kapā, bet par lapu galotnē. Sev, dzīvie! – jums dziesma ir vajadzīga, ne viņam. Kad jūs naktī pamostaties, lakstīgalas dzied. Redziet, arī naktī ir dziesma. Vai jūs dziedat tikai no rītiem tās saulainās? Bet dusmu dziesmas un izmisuma dziesmas, un uzbrukuma dziesmas? Jā, kur ir jūsu uzbrukuma dziesmas? Vai jūs jau esat uzvarējuši, ka dziedat tikai no rītiem? Vai uzvarēti, ka nedziedat nemaz?