svētdiena, 8. februāris, 2015Dzejoļa rindas

Picture

Kādu laiku atpakaļ aicinājām Jūs ieteikt kādus labus vārdus, ar ko aizpildīt mūsu grafiti mākslinieku tik ļoti iemīļoto pierakstu kladi uz Stabu ielas fasādes. Svētku un pēcsvētku laikā krietni iekavējāmies, bet nu beidzot esam labojušies! 
Inga mums atsūtīja rindas no sava dzejoļa, un nolēmām, ka tās arī liksim uz sienas!

Te nu ir Inga, ar sava dzejoļa rindām un pavasarīgu paldies no mums! 
Paldies manam tētim par grafiti aizkrāsošanu, Ingai par vārdiem, un Gundegai par rakstu darbiem.

Un te arī viss Ingas dzejolis:

Manas mājas ir papīra loksne un
Dzeja, ko rakstu uz tās.
Visīstākās.
Mana saule ir zināt un vēlēties
Visu par pasauli neuzzināt.
Rudens, mans brālis, pasargāt spēs putnus manus. Ak, vējš!
Lauž kokiem galotnes un stumbrus.
Kāpēc?
Raugos ezera gultnē. Redzu sevi
Krāsaina stikla atspulgā. Dubultā.
Kaijas ceļā neapstājas.
Pietura. Jau gandrīz mājas.
Tikai pasmaidi. Un manis šeit vairs nav. Es sauli
Aizsniegt varu.
No rudens līdz pat pavasarim ilgs sapnis mans
Par sapni, kas neuzplauks
Nekad.

Inga Pizāne-Dilba