|
Gribējām veikala logā salikt papardes vāzē un devāmies pie omes uz dārzu. Kaut kā nebijām piefiksējuši, ka tā, bet ome saka, ka ilgi nestāvēs, būs tūliņ jau jāmaina un jāgādā jaunas. Uz vietas stāvam un gudrojam, kā lai nedaudz saulgriežu sajūtu ienes veikalā. Tā rezultātā uz veikalu braucu ar puķpodu – ome gatava eksperimentēt (galu galā, nav zināms vai pēc laiskas dzīves dārzā tāda puķpodā būšana ies pie sirds) un iestāda mums papardi! Tagad mums Manillā ir pašiem savs saulgriežu stūrītis, un tā smaržo, gluži kā mežā…
|
